|
1907.-1917. gads
Zooloģiskā dārza izveidošana
Jau 19. gs. beigās Rīgā apsprieda
domu par Zooloģiskā dārza izveidošanu, bet pilsētas valde atzina, ka
zooloģiskais dārzs būtu "greznumlieta".
1907. gada jūlijā Rīgas pilsētas valdes dokumentos parādījās
jauna lieta – "Zooloģiskā dārza atvēršana Rīgā".
1908. gada 29.septembrī apstiprināja biedrības "Rīgas
Zooloģiskais dārzs" statūtus. Biedrība uzņēmās līdzekļu vākšanu un
organizatoriskos darbus.
1911. gada
13. aprīlī starp Rīgas pilsētas valdi un biedrību "Rīgas Zooloģiskais
dārzs" noslēdza līgumu. Biedrības pienākums bija atvērt Zooloģisko dārzu
publikai ne vēlāk kā pēc pieciem gadiem, un nodrošināt vismaz 75
dzīvnieku sugu eksponēšanu.
Dārza veidotāji uzskatīja, ka viņu galvenais uzdevums ir
rādīt apmeklētājiem vietējos, mērenās joslas zvērus un putnus, svešzemju
dzīvniekiem ierādot otro vietu.
Par Zooloģiskā dārza dzimšanas dienu
kļuva1912. gada 14. oktobris, kad
pilsētas domnieks E. Betihers, pilsētas meža inženieris E.Ostvalds un
Biedrības priekšsēdētājs F.Bahs apstaigāja dārzu un parakstīja aktu.
Aktā konstatēts, ka jaundibinātajā zooloģiskajā dārzā ir pat vairāk
dzīvnieku, nekā nepieciešams tā oficiālai atvēršanai. Tolaik Rīgas
Zooloģiskajā dārzā varēja iepazīties ar 88 sugu dzīvniekiem.
Zooloģiskā dārza plānu izveidoja Georgs Kūfalts, ēkas
projektēja arhitekts Hermanis Zeiberlihs.
Zoodārza kolektīvā bija 10 dzīvnieku sargi un 13 citi
darbinieki. Dārza valdi vadīja mācīts zoologs, virsskolotājs Kārlis
Grevē.
Ieejas biļešu cenas: pieaugušajiem svētdienās 20 kapeikas,
darbdienās 25 kap., bērniem līdz 15 gadu vecumam 10 kap., bet klasei
skolotāja pavadībā 5 kap. no personas.
Laikā no 1913. līdz 1915. gadam atkārtoti, ar
papildinājumiem, izdeva Kārļa Grevē sastādīto „Vadoni pa zooloģisko
dārzu Rīgā” latviešu, vācu un krievu valodās.
Zooloģiskā dārza valstiski
svarīgo nozīmi apliecina tajā publicētais goda biedru saraksts:
Vidzemes gubernators N.A. Zvegincovs,
Pilsētas galva G. Armisteds,
Pilsētas dārzu direktors G. Kūfalts,
Pilsētas galva W. fon Bulmeriks,
Direktors valsts padomnieks G. Šveders,
F. fon Falc-Feina kungs, Askanijā Novā, Krimā.
1914. gadā
biedrībā bija jau trīs simti mūža biedru, pateicoties sabiedrības
atbalstam, uzceltas daudzas ēkas. Vairāk vai mazāk pārbūvētas līdz
mūsdienām saglabājušās kantora ēka (uzbūvēta par Virses kundzes naudu),
galvenie vārti ar kases namiņiem, ziloņu māja (ar Zīriņa kunga un
Hibnera firmas gādību), pērtiķu māja (finansējis komercpadomnieks
Fogeļzanga kungs u.c.), kafejnīca ezera krastā, restorāns (tagad
akvārijs un Latvijas abinieku un rāpuļu ekspozīcija), mazā kase (20. un
21. gadsimtu mijā insektārijs), u.c. Ilgus gadus kalpoja arī krokodilu
māja (nojaukta 2004.gadā). Nav saglabājusies senā lauvu grota, plēsīgo
putnu mītne, lāču sprosts u.c.
Daudzus dzīvniekus dārzam dāvināja uzņēmēji, firmas, kuģu
kapteiņi un privātpersonas. Pirmo ziloni dāvināja Zīriņa kungs kopā ar
Hibnera firmu, bet mežacūku – Turkestānas konsuls Vortmana kungs. 1914.
gada laikā vien zoodārzam uzdāvināja 534 dzīvniekus par kopējo vērtību
28 239 rbļ. Arī Viņa Augstība Valsts Imperators Nikolajs II dāvāja
sumbru pāri.
Pirms I Pasaules kara zooloģiskā dārza nekustamās mantas
vērtība bija 130 000 rubļu, bet dzīvnieku vērtība 42 000.
Sākoties karam, Zooloģiskā dārza finansiālais stāvoklis
strauji pasliktinājās un kļuva kritisks. Septiņus zoodārza darbiniekus
iesauca armijā, dārzu un biedrību atstāja visi Vācijas pavalstnieki.
Biedrības padome nolēma atlikt visu plānoto būvju celtniecību un lūgt
pilsētas valdei atbalstīt zooloģisko dārzu. Pilsētas valde piešķīra
zoodārzam ikmēneša pabalstu līdz tūkstoš rubļiem mēnesī. 1915. gada
septembrī pārtrauca tramvaju kustību uz Ķeizarmežu un katastrofāli
saruka zoodārza apmeklētāju skaits. Pilsētas valde pabalstu
nepalielināja, bet 1916. gada martā vispār pārtrauca tā izsniegšanu.
Daļu no dzīvniekiem pārdeva, daļu likvidēja. Dārza valde aicināja
sabiedrību ziedot. Komerciju padomnieks Guseva kungs uzņēmās visus
izdevumus dārza lepnuma sumbra uzturēšanai, kāds anonīms kungs materiāli
atbalstīja „sniega panteras” uzturēšanu, bet vairākas dāmas savu naudu
ziedoja iemīļotās mežacūkas Trīnas vajadzībām. Katrs ziedojis ko var –
Krossa kundze – malku, maizes ceptuve „Samsons, Rikkerts un Ko” – 25
pudus maizes drupatu, Angelbeka un Mencendorfa firmas – rīsus un
rozīnes, utt.
Entuziasma pilnā direktora Kārļa Grevē dzīve pēc smagas
slimības aprāvās 1916. gada 17.aprīlī.
Zooloģiskais dārzs izmisīgi pūlējās izdzīvot līdz 1917. gada
beigām. Šajā gadā Rīgā ienāca vācu armija, 37 vērtīgākie dzīvnieki tika
aizvesti uz Vāciju. Novembrī ziedojumu vākšanu pārtrauca. Vēl dažus
gadus cerēja dārzu atjaunot, teritoriju apsargāja un daudzmaz uzturēja
kārtībā.
1918.-1931. gads
Zooloģiskais dārzs slēgts
Tā kā dzīvniekus atgūt neizdevās, 1921. gadā Rīgas
pilsētas valde nodeva bijušo zooloģisko dārzu ar visām ēkām Sociālās
apgādības nodaļai, kura te ierīkoja bērnu vasaras nometnes.
1923. gada 15. jūnijā Rīgas Pilsētas valde atļāva sociālās
apgādības nodaļai „Zooloģiskā dārza” līdzšinējā nosaukuma vietā pie
galvenajiem vārtiem izlikt uzrakstu „Bērnu vasarnīcas”.
1920-tajos gados daudzas Zooloģiskā dārza mītnes, žogus,
stiepļu pinumus demontēja un izmantoja citām vajadzībām, lauvu grotu
izlauza, akmeņus sagatavoja aizvešanai.
Jautājumu par zooloģiskā dārza atjaunošanu pilsētas valdes
sēdē nopietni izskatīja 1926. gadā. Ievēlēja pat īpašu komisiju
zooloģiskā dārza atjaunošanas jautājumā, taču tās darbībai nebija
panākumu.
1932.-1940. gads
Zooloģiskā dārza atjaunošana
1932. gada 2. novembrī Zemkopības
ministrijas Meža departamenta telpās notika Zooloģiskā dārza
dibināšanas sēde, kurā piedalījās 11 ieinteresētas personas, kā arī
preses pārstāvji. Sēdes darba kārtībā bija divi jautājumi:
• zooloģiskā dārza dibināšana,
• meža zvēru un putnu aizsardzība Latvijā.
Ņemot vērā zooloģiskā dārza lielo izglītojošo lomu, docents
L. Āboliņš ierosināja iesākumam eksponēt dārzā Latvijas zvērus un
putnus.
Izveidoja Zooloģiskā dārza rīcības komiteju.
No 1933. gada 1. jūlija Rīgas pilsēta iznomāja Mežu
departamentam daļu no bijušā zooloģiskā dārza gruntsgabala 34 052
kvadrātmetru platībā līdz ar ūdens lietošanas tiesībām Ķīšezerā par
vienu latu lielu nomas maksu gadā.
Atgūtajā teritorijā izvietoja 48 sugu 124 dzīvniekus.
Par dārza direktoru-rīkotāju ievēlēja Mežu departamenta
vecāko entomologu Laimoni Gailīti.
1933. gada 24. septembrī vērās jaunie zoodārza vārti
(netālu no tagadējā 11. tramvaja galapunkta) un mednieku tauru
sasaukšanās ziņoja par valdības pārstāvju ierašanos. Pirmie apmeklētāji
devās apskatīt glīti ierīkoto dārzu.
Lai dārzu apmeklētu pēc iespējas vairāk bērnu un jauniešu,
rīcības komiteja noteica iespējami zemu ieejas maksu: pieaugušajiem 20
santīmu, bērniem, jaunatnei un kareivjiem 10 santīmu, ekskursantiem – 5
santīmi.
Biedrību „Latvijas Zooloģiskais
dārzs” oficiāli reģistrēja 1933. gada 19. decembrī.
To dibināja Zemkopības ministrijas Meža departamenta, Latvijas
Universitātes, Rīgas pilsētas valdes, Izglītības ministrijas skolu
departamenta un žurnāla "Mednieks un Makšķernieks" pārstāvji.
Par biedrības valdes priekšsēdētāju ievēlēja Mežu
departamenta vicedirektoru Jāni Robežnieku.
Statūtos bija noteikti biedrības
mērķi:
• modināt un izkopt sabiedrības interesi par Latvijas un svešzemju dabu
vispār un par dzīvnieku valsti it sevišķi; veicināt dabas un tās
dzīvnieku aizsardzību; [..]
• dibināt iestādes dabas un tās dzīvnieku novērošanas un pētīšanas
vajadzībām.
1934. gada 1. maijā Mežu
departaments nodeva zoodārzu biedrībai „Latvijas zooloģiskais dārzs”.
1935. gada augustā, pēc ilgām
pārrunām un strīdiem ar sociālās apgādības nodaļu, visu bijušo zoodārza
teritoriju nodeva biedrībai "Latvijas zooloģiskais dārzs" uz 25 gadiem.
Zooloģiskajam dārzam atkal piederēja galvenie vārti, kantora ēka un
teritorijas ap tām.
Kopš 1935. gada decembra Zooloģiskā dārzā atradās Mežu
departamenta muzejs (tagadējā terārija telpas), ar kuru varēja
iepazīties visi apmeklētāji.
1936. gadā
izbūvēja grauzēju mītni ar 18 sprostiem, turpināja ceļu izbūvi un
bruģēšanu, iekārtoja elektrisko apgaismošanu, izbūvēja galvenās
ūdensvada maģistrāles un uzsāka publisko ateju izbūvi.
1937. gadā
Zooloģiskajā dārzā bija 106 sugu dzīvnieki, bet biedrībā „Latvijas
zooloģiskais dārzs” bija 83 aktīvie, 2 mūža un 12 goda biedri.
Izdeva zooloģiskā dārza plānu, kas stipri atviegloja dārza
apskati. Plāns iespiests divās krāsās.
Vasarā Rīgas telefona kantoris ierīkoja dārzā telefona
automātu.
1938. gadā
pabeidza tīģeru sprosta izbūvi un uzsāka pērtiķu mītnes
pārbūvi.
Galvaspilsētas valde izbūvēja gar Meža prospektu ietvi no
cementa plāksnēm.
1939. gadā
pēc arhitekta A. Kalniņa projekta uzbūvēja lauvu mītni ar plašu
brīvdabas novietni un 5 plašiem iekšsprostiem ar centrālo apkuri.
Pārbūvēja rāpuļu mītni (krokodilu māju): ierīkoja
centrālo apkuri, jumta apgaismošanu, iekšsprostus nodalīja no publikas
ar stikla sienām.
Kamieļiem, lamām, ēzeļiem, stirnām un aļņiem izbūvēja mītnes
no pusbaļķiem ar šīfera jumtu.
Zooloģiskajā dārzā tolaik bija 112 sugu 311 dzīvnieki.
1939. gadā žurnālā Atpūta publicēja deviņus Ērika Ādamsona
aprakstus par Zooloģiskā dārza dzīvniekiem.
1940.-1959. gads
Padomju vara. Otrais pasaules karš un pēckara gadi
1940. gadā jaunā vara likvidēja
biedrību "Latvijas zooloģiskais dārzs" un nodeva Zooloģisko dārzu
Rīgas pilsētas Nekustamo īpašumu pārvaldei.
Direktors-rīkotājs L.Gailītis iesniedza atlūgumu, vēlāk viņu
arestēja un 1941. gadā izsūtīja uz Sibīriju. Direktors, kuram darbs
zooloģiskajā dārzā bija sirdslieta, mira izsūtījumā.
Ar 1941. gada 4. jūliju
par Rīgas Zooloģiskā dārza direktora pagaidu vietas
izpildītāju iecēla zoodārza veterinārārstu
Arvīdu Vīksni.
Pateicoties direktora A. Vīksnes
organizatora talantam, profesionālajām prasmēm un cilvēciskajām
īpašībām, Zooloģiskais dārzs turpināja darboties arī kara laikā.
Piemērojoties kara apstākļiem, Zooloģiskais dārzs gādāja
barību, apsaimniekojot pļavas un ierīkojot siltumnīcas, kā arī rūpējās
par lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu saglabāšanu.
Kuģu apkalpes, mežniecības un lauku saimniecības dāvināja
dzīvniekus: roņus, lapsēnus, zaķus un stirnas. Zoodārza dzīvniekiem
joprojām dzima mazuļi.
Zooloģisko dārzu vairākas reizes apmeklēja rakstnieks Ernests
Birznieks-Upītis.
1943. gadā
Latvju Grāmata izdevusi viņa darbu „Zvēri Rīgas Zooloģiskā dārzā” ar I.
Zeberiņa ilustrācijām. Dārzs bija labi apmeklēts, to iemīļojuši arī
ievainotie karavīri.
1944. gadā
dārzā bija 179 dzīvnieku sugas. Rudenī, padomju armijai ienākot Rīgā,
Zooloģiskā dārza viesu grāmatā parādās jūsmīgi ieraksti.
1946. gadā
ieviesa jaunas dzīvnieku sugu plāksnītes – krievu un latviešu valodā.
1947. gadā
ierīkoja kažokzvēru sektoru, Zooloģiskais dārzs un fermas apmainījās ar
pieredzi to turēšanā, ēdināšanā un kopšanā.
1947. gada 16.aprīlī notika zooloģiskā pulciņa
dibināšanas sapulce.
1948. gadā
publikas lietošanai nodeva akvāriju, kuru Jāņa Slokas
vadībā iekārtoja pilnīgi no jauna bijušā restorāna ēkā. Priekšroku deva
aukstūdeņu zivīm, tomēr atsevišķā nodaļā bija tropu zivis (gadu vēlāk
eksotisko zivju nodaļu paplašināja). Izveidoja arī vietējo un eksotisko
ūdensaugu kolekciju.
Iekārtoja barības dzīvnieku (peles, truši, jūrascūciņas,
putni, „miltu tārpi”) audzētavu.
1951. gadā
eksponēja 114 putnu un 115 zīdītāju sugas.
1950-to gadu sākumā zoodārza apmeklētāji varēja vērot
zīdtauriņa attīstības ciklu.
Darbinieku starpā bija populāra mākslinieciskā pašdarbība.
Sākās t.s. „sociālistiskā sacensība” ar Ļeņingradas
zooloģisko dārzu.
Padomju gados sāka veidot terāriju, tam bija divas
nodaļas:
lielajā terārijā jeb krokodilu mājā bez
krokodiliem dzīvoja arī varāni, pitoni, bruņrupuči u.c.; bet mazajā
terārijā izmitināja plašu rāpuļu kolekciju, tai skatā indīgās čūskas –
kobras, gjurzas un efas.
Zooloģiskajā dārzā bija plašas zosveidīgo putnu, fazānu,
pūču, baložu, vanagu un papagaiļu kolekcijas. Ar vietējiem putniem
varēja iepazīties zvirbuļveidīgo putnu ekspozīcijā.
1951./52. mācību gadā zoodārzā darbojās 90, vēlāk pat ap 200
jauno naturālistu.
1952. gada 5. martā Rīgas pilsētas
Darbaļaužu Deputātu padomes izpildu komiteja apstiprināja Rīgas
Zooloģiskā dārza nolikumu. Nolikums paredzēja, ka Zooloģiskais dārzs
atrodas Kultūras pārvaldes pakļautībā un tā direktoru un vietniekus
ieceļ vai atlaiž Izpildu komiteja.
Dārza galvenie uzdevumi pēc būtības bija tādi paši kā
gadsimta sākumā un 30-tajos gados:
• rādīt dzīvniekus apstākļos, kas pēc iespējas tuvināti dabiskajiem;
• dzīvnieku kolekciju izmantot dabaszinātņu popularizēšanai;
• ikdienas darbu ar bērniem virzīt uz padziļinātu zooloģijas apgūšanu un
saprātīgu attieksmi pret dabu;
• veikt zinātniski pētniecisko darbu ar nolūku uzlabot ekspozīcijas,
dzīvnieku turēšanas apstākļus, vairošanu un ārstēšanu.
Laikmetu spilgti raksturo viens no uzdevumiem, kurš paredzēja
„radošā Padomju darvinisma popularizēšanu, padomju zinātnes un
celtniecības sasniegumu pielietošanu un PSRS dabas bagātību parādīšanu”
u.tml.
Dzīvnieku kolekcija tika veidota saskaņā ar Izpildu komitejas
apstiprinātu sarakstu.
1952. gadā Zooloģiskajā dārzā notika Putnu dienas ar
putnu skati, kurā parādīti labākie putnu būrīšu veidi. Zinātņu
akadēmijas ornitologi nolasīja referātu un demonstrēja putnu
gredzenošanu. Putnu dienas Zooloģiskajā dārzā joprojām ir populāras.
Dārzā nodibināja Zinātnisko padomi, lai apspriestu
zinātņu popularizēšanas, zinātniskās pētniecības, zootehniskā un
veterinārā darba jautājumus.
1952.gada 6.decembrī RZD piedzima Bengālijas tīģeris
Akbars-Puršs, kuru līdz 10 mēnešu vecumam mākslīgi baroja un uzaudzēja
dārza darbiniece Olga Buceniece. Kļuvis par dresētājas Margaritas
Nazarovas audzēkni, Puršs bija ļoti populārs, uzstājās cirkā un
piedalījās kino filmās „Tīģeru dresētāja” (1955.), „Svītraino reiss”
(1961.) u.c. Puršs nobeidzās 1963. gadā.
Pēckara gadi bijuši lielo kaķu ziedu laiki. No 1945.
līdz 1955. gadam Rīgas zoodārzā piedzimuši 50 lauvēni un 20 tīģerēni.
Laikā no 1952. gada decembra līdz 1960. gada aprīlim
Zooloģiskajā dārzā cits citu nomainīja un amata pienākumus pildīja trīs
direktori: Osvalds Bauers, Jēkabs Vecvagars un
Rihards Stankevics.
A. Vīksne šai laikā bija direktora
vietnieks zinātniskajās lietās. Viņa izveidotā darba organizācijas
sistēma, kā arī izglītotu un atbildīgu darbinieku komanda, nodrošināja
Zooloģiskā dārza normālu darbību vēl vairākus gadu desmitus.
1953. gadā
uzsāka jaunas dzīvnieku barības virtuves celtniecību.
1957. gadā
izdeva ceļvedi „Rīgas Zooloģiskais dārzs” ar fotogrāfijām un aprakstiem
latviešu un krievu valodā. Teksta autori A. un J. Vīksnes.
Rīgas zoodārzā viesojās Pekinas zoodārza darbinieki, neilgi
pēc tam Rīgas zoodārzs saņēma lielisku ķīniešu dāvanu – kiangu pāri Nemo
un Nedu.
1950-tajos un 60-tajos gados zooloģiskajā dārzā darbojās
mazuļu laukums, kur vienā aplokā turēja plēsēju (tīģeru, lauvu,
lūšu, lāču, vilku) un zālēdāju mazuļus.
1958. gadā
nepieciešamība pēc dzīvās barības pieauga tiktāl, ka Zooloģiskajā dārzā
izveidoja barības dzīvnieku sektoru.
1950-to gadu beigās sugu un
eksponātu skaita ziņā Rīgas Zooloģiskais dārzs ieņēma otro vietu PSRS
(pirmajā vietā bija Maskavas Zooloģiskais dārzs). Apmeklētāju skaits
arvien pieauga.
1960.-1990. gads
Padomju gadi un Atmodas noskaņas
1960. gada aprīli par Zooloģiskā
dārza direktoru iecēla Jevgēņiju Bobrovu no Maskavas Kažokzvēru
institūta.
Gada beigās ieviesa „Stacionāro zootehnisko novērojumu
žurnālus”.
1961. gada
novembrī Rīgā notika 1. Baltijas zooloģisko dārzu konference. Piedalījās
30 speciālisti no Ļeņingradas, Tallinas, Rīgas, Kauņas un Kaļiņingradas
dārziem.
1962. gadā notika RZD 50. jubilejai
veltīta konference.
1966. gadā izdeva V. Brutānes, V.
Gubareva un I.Helmuta grāmatiņu „Visi bērni skaisti” – veltījumu
nīlzirgu Sindas un Jonasa pirmajam, 1964. gadā dzimušajam mazulim
Sairai. Savas dzīve slaikā šis nīlzirgu pāris
Rīgas Zooloģiskajā dārzā uzaudzināja 11 mazuļus.
Ar 1971. gada maiju
direktora pienākumus sāka pildīt Visvaldis Makstenieks.
1972. gadā
zooloģiskajā dārzā sarīkoja "Zivju dienas" ar konsultācijām un
vietējo zivju skati. Zivju dienu tradīcija turpinājās arī vēlākos gados.
No 1977. gada novembra līdz 1985. gada augustam
Zooloģiskā dārza direktore bija Ruta Kazarova.
1979. gadā
uzbūvēja lāču māju. Rekonstruēja veterināro ambulanci. Kopumā dārzā bija
367 sugu 2149 dzīvnieki.
Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes Izpildkomiteja pieņēma
lēmumu „Par Rīgas Zooloģiskā dārza rekonstrukciju, paplašināšanu un
labiekārtošanu 1980.-85. gados”. Šis lēmums paredzēja t.s. „šefību”
– 18 pilsētas uzņēmumi un transporta organizācijas uzņēmās atbildību par
atsevišķu būvju un teritoriju remontu, uzturēšanu un labiekārtošanu.
Ģenerālplāns paredzēja paplašināt dārza teritoriju līdz 46 ha.
No 1980. līdz 1985. gadam uzcēla t.s. kažokzvēru rajonu,
flamingu māju, ķenguru un jaku mītnes, pēc rekonstrukcijas atvēra
terāriju, nīlzirgu, kiangu mītnes.
Izveidoja bakterioloģisko pētījumu laboratoriju.
No 1981. gada 26. līdz 28. februārim Rīgas zoodārzs
organizēja Baltijas zooloģisko dārzu speciālistu konferenci.
1982. gadā Dārza 70. jubilejā Rīgā
notika zooloģisko dārzu darbinieku vissavienības konference-seminārs.
Tajā piedalījās pārstāvji no 29 zooloģiskajiem dārziem, PSRS un LPSR
Kultūras ministrijām, Rīgas pilsētas Kultūras pārvaldes, LPSR Zinātņu
akadēmijas, PSRS Dabas aizsardzības institūta, Zoocentra, PSRS Valsts
cirka u.c. organizācijām. Konferences materiāli apkopoti un izdoti 1986.
gadā.
Kopš 1982. gada Rīgas Zooloģiskais dārzs sadarbojas ar t.s.
sadraudzības pilsētu Kobes (Japānā) un Rostokas (Vācijā) zooloģiskajiem
dārziem. No Kobes zooloģiskā dārza saņēmām pirmos Japānas makakus, bet
no Rostokas zooloģiskā dārza Kadjakas lāču mātīti Hercingu. Sadarbība
turpinās arī mūsdienās.
1980-tajos un 90-tajos gados Rīgas Zooloģisko dārzu bieži
apmeklēja Dz. Rinkule-Zemzare. Rakstniece zīmēja dzīvniekus, publicēja
rakstus presē un izdeva grāmatas ar savām ilustrācijām.
No 1985. gada 18. līdz 21. martam Rīgā notika
Baltijas zooloģisko dārzu speciālistu sanāksme „Reto un izzūdošo
dzīvnieku sugu audzēšana nebrīvē”.
Zooloģiskā dārza ornitologs Guntis Graubics uzsāk migrējošo
pūču uzskaiti LU Bioloģijas institūta Papes Ornitoloģiskajā stacionārā.
No 1985. gada 1. augusta direktores pienākumus pildīja
Ludmila Matajeva.
1987. gadā Zooloģiskajā dārzā
izveidoja Ekoloģijas laboratoriju, kura 1988. gadā sāka realizēt Eiropas
kokvardes reintrodukcijas programmu.
1987. gada 18.-23. augustā notika
Rīgas Zooloģiskā dārza 75. gadadienai veltīta Vissavienības zinātniski
praktiskā konference un Pilsētas svētki Zoodārzā.
Pabeidza kapitālo remontu pērtiķu mājā.
No 1987. līdz 1989. gadam Zooloģiskais dārzs izdeva gada
pārskatus (redaktors Anatolijs Giļovs) ar dzīvnieku sistemātisko
sarakstu.
No 1988. gada 11. novembra direktora pienākumus
pildījazooloģiskā dārza kolektīva ievēlētais Juris Zvirgzds.
Kopš 1989. gada 24. augusta
Zooloģiskā dārza direktors bija Ilgvars Pūkainis.
1990. gada 5. aprīlī piedzima
Zuzanna – vienīgais Āzijas ziloņa mazulis Zoodārza vēsturē.
1991.-2012. gads
Pirmie atjaunotās neatkarības gadi
raksturīgi ar apmeklētāju skaita dramatisku samazināšanos.
Zoodārzu vairs neapmeklē daudzie atpūtnieki no bijušās PSRS. Ja pēdējos
padomju gados apmeklētāju skaits reizēm pārsniedza 700 tūkstošus, tad
90-to gadu sākumā tas ir tikai 100 tūkstoši gadā.
No 1991. līdz 1998. gadam izdoti Ilzes Raipules
sastādītie dzīvnieku kolekcijas sistemātiskie saraksti.
1992. gads – Zooloģiskā dārza 80.
dzimšanas diena. Lielo jubileju un valsts
apbalvojumu laiks beidzies. Rīgas saimniekiem nav līdzekļu dārza
uzturēšanai. Saucam talkā mecenātus, izskan aicinājums novērtēt dārzu kā
nacionālo bagātību.
1992. gada novembrī RZD uzņemts
Eiropas Zoodārzu un akvāriju asociācijā (EAZA).
22. decembrī Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem
lēmumu piešķirt Rīgas Zooloģiskajam dārzam Nacionālā zooloģiskā dārza
statusu.
1993. gada jūlijā dibināta
Zooloģiskā dārza ārpilsētas bāze „Cīruļi”, ar mērķi izmitināt un
vairot kiangus.
1994. gadā
atjaunotajā zālē ierīkota Latvijas abinieku ekspozīcija, kas gadu
vēlāk papildināta ar Latvijas rāpuļiem.
Kopš 1995. gada zooloģiskā dārza direktora v.i., gadu
vēlāk direktora un kopš 2004. gada Valdes priekšsēdētāja pienākumus
pilda Rolands Greiziņš.
1996. gadā
Zooloģiskajā dārzā darbojas ceļojošā dinozauru modeļu izstāde.
Āzijas ziloni Zuzannu aizved uz Kobes zooloģisko dārzu
Japānā.
1997. gadā
par patstāvīgu nodaļu kļūst Insektārijs.
Lāču mājas sānā izbūvēta mītne apdraudētajiem salu
dzīvniekiem – lemuriem un Galapagu bruņrupučiem.
Zooloģiskajā dārzā darbojas ceļojošā izstāde „Mazie milži” –
kustīgas lelles attēlo daudzkārt palielinātus kukaiņus. Izstādē ir arī
dzīvie eksponāti un izziņas spēles.
Gada beigās pēc remonta atvērta daļa akvārija, apskatāmas
tropu zivis.
14. oktobrī Zooloģiskā dārza 85. dzimšanas diena.
1998. gada
13. novembrī atklāta WHISKAS Tīģeru māja – plašākā un
modernākā tāda veida celtne Eiropā, pirmā par firmu un privātpersonu
ziedotajiem līdzekļiem uzceltā būve kopš 1930tajiem gadiem. Nozīmīgākie
finansētāji – Latvijas Vides aizsardzības fonds un firma ''MasterFoods”.
Par Rīgas Domes piešķirtajiem līdzekļiem rekonstruēta
Lauvu māja.
Rekonstruēta ķenguru māja.
1999. gada
15. maijā atklāta Lauku sēta, kurā var iepazīt Latvijai
raksturīgos mājdzīvniekus.
Kopš 2001. gada jaunā formātā tiek izdoti Zooloģiskā
dārza gada pārskati. Pirmā pārskata redaktore ir Guna Vītola, bet kopš
2002. gada - Elīna Gulbe.
2001. gada pavasarī ar Rīgas Domes atbalstu uzceltas mītnes
pelikāniem un dzērvēm.
25. maijā durvis apmeklētājiem ver
Rīgas Zooloģiskā dārza Tropu māja ar 80 sugu dzīvniekiem.
Tajā ir abinieku, rāpuļu, bezmugurkaulnieku (kukaiņi, skorpioni,
zirnekļveidīgie, u.c.) un nakts dzīvnieku ekspozīcijas. Šī ir pirmā
lielā vides ekspozīcija Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Īpašu ievērību pelna
lapgriežskudru ekspozīcija.
Pavasarī, ar spēkavīra R.Bergmaņa palīdzību, āra aplokā tiek
iznesti Galapagu bruņrupuči. Bruņrupuču svēršana turpmāk kļūst
par ikgadēju tradīciju.
2002. gadā
– Zooloģiskā dārza 90. jubileja.
Par Rīgas Domes līdzekļiem
pabeigtas jaunās roņu un ūdensputnu mītnes. Pateicoties
Zooloģiskajā dārzā izstrādātajai metodikai, no Baltijas jūras
piekrastes atvestie roņu mazuļi izdzīvo daudz biežāk.
Izbūvēta mazo pandu mītne.
Izveidots tropu jūras akvārijs, tilpums 800 litru.
Notiek pirmais konkurss „Gada labākais dzīvnieku kopējs”.
Reģistrēta un izveidota Zooloģiskā dārza mājas lapa
internetā
www.rigazoo.lv
Kopš 2003. gada februāris Zooloģiskajā dārzā ir
„Tropu mēnesis”.
3. oktobrī uz Nīderlandes
zooloģiskajiem dārziem aizved Indijas ziloņus Radžu un Rupu, lai dotu
iespēju Radžam atstāt pēcnācējus, bet zoodārzam uzcelt modernu ziloņu
mītni.
2004. gadā
izveidoti un apdzīvoti aploki takiniem un polārlapsām.
Uzsākta akcija „Uzdāvini sev ziloni”.
2005. gadā uzsākti dzīvnieku
barošanas demonstrējumi. Publiski baro
nīlzirgus, pelikānus, katas lemurus un trenē roņus.
Atjaunota vēsturiskā ēka „Baložu
māja”, kura pārtop par Zooloģiskā dārza
vēstures krātuvi.
2006. gadā
tiek veikti pasākumi, lai novērstu putnu gripas draudus.
Noslēdzas pirmais dzīvnieku kopēju mācību kurss (koordinatore
E. Gulbe), to sekmīgi beiguši 11 dalībnieki. Kursa noslēguma darbi
apkopoti elektroniskā izdevumā „Par mums un mūsu dzīvniekiem”.
Vasaras sezonā Akvārija zālē, vēlāk ziloņu mājā notiek
izstāde „1000 ziloņu zoodārzā”. Eksponētas ziloņu figūriņas un suvenīri
no U. Klapera un J. Buka kolekcijām, apmeklētāji var izpētīt ziloņu
mītni un izzināt tās vēsturi īpašos stendos.
2007. gada
21. augustā nobeidzās vecākais Zooloģiskā dārza iemītnieks Misisipi
aligators Čabulītis. Izbāznis un skelets apskatāmi „Baložu mājā”.
Rudenī pabeidz celt žirafu māju, 25. un 27. septembrī
no Poznaņas zooloģiskā dārza atved Rotšilda žirafu tēviņus Piku un
Periskopu, kuriem vēlāk pievienojas nedaudz jaunākais Usmi un Kimi.
2007. gadā sāk darbu jaunais dzīvnieku barības sadales
bloks.
Kopš 2007. gada Ziloņu mājā izstādīts kuprvaļa skelets
no Dabas muzeja.
2010. gadā rekonstruē nīlzirgu mītni.
2011. g. janvārī izceļas ugunsgrēks zebru un strausu
mītnē. Iet bojā trīs zebras, trīs strausi un dižantilope.
2011. g. oktobrī izveido jaunu lūšu ekspozīciju un
atklāj zoodārza pirmajai iemītniecei meža cūkai Trīnei veltītu skulptūru
(tēlniece G. Grundberga).
2012. g. aprīlī Latvijas Pastsizdodpastmarku sēriju
„Rīgas Nacionālajam zooloģiskajam dārzam – 100”.
2012. gadā rekonstruē Latvijas pūču ekspozīciju.
2012. gada 4. maijā R. Greiziņš saņem IV šķiras Triju
Zvaigžņu ordeni – par ilggadēju pašaizliedzīgu darbu un ieguldījumu
vides izglītībā un dabas aizsardzībā.
2012. g. maijā notiek Vēstures nakts Rīgas zoodārzā.Ziloņu
mājā atklāj dzīvnieku skeletu izstādi.
2012. g. 1. jūnijā atklāj jaunu bridējputnu aploku.
2012. g. jūnijā Latvijas Bankalaiž apgrozībā jubilejas
monētu „Rīgas Zooloģiskais dārzs” (mākslinieki I. Mailītis un L.
Franckeviča).
2012. gada 28. septembrī notiek grāmatas „Mans mīļais
zooloģiskais dārzs” atvēršanas svētki.
Avots: oficiālā vietne
Rīgas Zoodārz (2016)
|
|