!!! Speciální stránka pro zadání nové zoo, doplnění či opravu stávajících údajů  !!!  •  !!! Special page for entering a new zoo, addition or correction current info !!!
 
Rīgas Zooloģiskais dārzs
 
     
  Rīgas Zoodārza vēsture (1907 - 2012)  
       1907.-1917. gads
Zooloģiskā dārza izveidošana
   
Jau 19. gs. beigās Rīgā apsprieda domu par Zooloģiskā dārza izveidošanu, bet pilsētas valde atzina, ka zooloģiskais dārzs būtu "greznumlieta".
    1907. gada jūlijā Rīgas pilsētas valdes dokumentos parādījās jauna lieta – "Zooloģiskā dārza atvēršana Rīgā".
    1908. gada 29.septembrī apstiprināja biedrības "Rīgas Zooloģiskais dārzs" statūtus. Biedrība uzņēmās līdzekļu vākšanu un organizatoriskos darbus.
    1911. gada 13. aprīlī starp Rīgas pilsētas valdi un biedrību "Rīgas Zooloģiskais dārzs" noslēdza līgumu. Biedrības pienākums bija atvērt Zooloģisko dārzu publikai ne vēlāk kā pēc pieciem gadiem, un nodrošināt vismaz 75 dzīvnieku sugu eksponēšanu.
    Dārza veidotāji uzskatīja, ka viņu galvenais uzdevums ir rādīt apmeklētājiem vietējos, mērenās joslas zvērus un putnus, svešzemju dzīvniekiem ierādot otro vietu.
    Par Zooloģiskā dārza dzimšanas dienu kļuva1912. gada 14. oktobris, kad pilsētas domnieks E. Betihers, pilsētas meža inženieris E.Ostvalds un Biedrības priekšsēdētājs F.Bahs apstaigāja dārzu un parakstīja aktu. Aktā konstatēts, ka jaundibinātajā zooloģiskajā dārzā ir pat vairāk dzīvnieku, nekā nepieciešams tā oficiālai atvēršanai. Tolaik Rīgas Zooloģiskajā dārzā varēja iepazīties ar 88 sugu dzīvniekiem.
    Zooloģiskā dārza plānu izveidoja Georgs Kūfalts, ēkas projektēja arhitekts Hermanis Zeiberlihs.
    Zoodārza kolektīvā bija 10 dzīvnieku sargi un 13 citi darbinieki. Dārza valdi vadīja mācīts zoologs, virsskolotājs Kārlis Grevē.
    Ieejas biļešu cenas: pieaugušajiem svētdienās 20 kapeikas, darbdienās 25 kap., bērniem līdz 15 gadu vecumam 10 kap., bet klasei skolotāja pavadībā 5 kap. no personas.
    Laikā no 1913. līdz 1915. gadam atkārtoti, ar papildinājumiem, izdeva Kārļa Grevē sastādīto „Vadoni pa zooloģisko dārzu Rīgā” latviešu, vācu un krievu valodās.
   
Zooloģiskā dārza valstiski svarīgo nozīmi apliecina tajā publicētais goda biedru saraksts:
Vidzemes gubernators N.A. Zvegincovs,
Pilsētas galva G. Armisteds,
Pilsētas dārzu direktors G. Kūfalts,
Pilsētas galva W. fon Bulmeriks,
Direktors valsts padomnieks G. Šveders,
F. fon Falc-Feina kungs, Askanijā Novā, Krimā.

    1914. gadā biedrībā bija jau trīs simti mūža biedru, pateicoties sabiedrības atbalstam, uzceltas daudzas ēkas. Vairāk vai mazāk pārbūvētas līdz mūsdienām saglabājušās kantora ēka (uzbūvēta par Virses kundzes naudu), galvenie vārti ar kases namiņiem, ziloņu māja (ar Zīriņa kunga un Hibnera firmas gādību), pērtiķu māja (finansējis komercpadomnieks Fogeļzanga kungs u.c.), kafejnīca ezera krastā, restorāns (tagad akvārijs un Latvijas abinieku un rāpuļu ekspozīcija), mazā kase (20. un 21. gadsimtu mijā insektārijs), u.c. Ilgus gadus kalpoja arī krokodilu māja (nojaukta 2004.gadā). Nav saglabājusies senā lauvu grota, plēsīgo putnu mītne, lāču sprosts u.c.
    Daudzus dzīvniekus dārzam dāvināja uzņēmēji, firmas, kuģu kapteiņi un privātpersonas. Pirmo ziloni dāvināja Zīriņa kungs kopā ar Hibnera firmu, bet mežacūku – Turkestānas konsuls Vortmana kungs. 1914. gada laikā vien zoodārzam uzdāvināja 534 dzīvniekus par kopējo vērtību 28 239 rbļ. Arī Viņa Augstība Valsts Imperators Nikolajs II dāvāja sumbru pāri.
    Pirms I Pasaules kara zooloģiskā dārza nekustamās mantas vērtība bija 130 000 rubļu, bet dzīvnieku vērtība 42 000.
    Sākoties karam, Zooloģiskā dārza finansiālais stāvoklis strauji pasliktinājās un kļuva kritisks. Septiņus zoodārza darbiniekus iesauca armijā, dārzu un biedrību atstāja visi Vācijas pavalstnieki. Biedrības padome nolēma atlikt visu plānoto būvju celtniecību un lūgt pilsētas valdei atbalstīt zooloģisko dārzu. Pilsētas valde piešķīra zoodārzam ikmēneša pabalstu līdz tūkstoš rubļiem mēnesī. 1915. gada septembrī pārtrauca tramvaju kustību uz Ķeizarmežu un katastrofāli saruka zoodārza apmeklētāju skaits. Pilsētas valde pabalstu nepalielināja, bet 1916. gada martā vispār pārtrauca tā izsniegšanu. Daļu no dzīvniekiem pārdeva, daļu likvidēja. Dārza valde aicināja sabiedrību ziedot. Komerciju padomnieks Guseva kungs uzņēmās visus izdevumus dārza lepnuma sumbra uzturēšanai, kāds anonīms kungs materiāli atbalstīja „sniega panteras” uzturēšanu, bet vairākas dāmas savu naudu ziedoja iemīļotās mežacūkas Trīnas vajadzībām. Katrs ziedojis ko var – Krossa kundze – malku, maizes ceptuve „Samsons, Rikkerts un Ko” – 25 pudus maizes drupatu, Angelbeka un Mencendorfa firmas – rīsus un rozīnes, utt.
     Entuziasma pilnā direktora Kārļa Grevē dzīve pēc smagas slimības aprāvās 1916. gada 17.aprīlī.
    Zooloģiskais dārzs izmisīgi pūlējās izdzīvot līdz 1917. gada beigām. Šajā gadā Rīgā ienāca vācu armija, 37 vērtīgākie dzīvnieki tika aizvesti uz Vāciju. Novembrī ziedojumu vākšanu pārtrauca. Vēl dažus gadus cerēja dārzu atjaunot, teritoriju apsargāja un daudzmaz uzturēja kārtībā.

1918.-1931. gads
Zooloģiskais dārzs slēgts
     Tā kā dzīvniekus atgūt neizdevās, 1921. gadā Rīgas pilsētas valde nodeva bijušo zooloģisko dārzu ar visām ēkām Sociālās apgādības nodaļai, kura te ierīkoja bērnu vasaras nometnes.
    1923. gada 15. jūnijā Rīgas Pilsētas valde atļāva sociālās apgādības nodaļai „Zooloģiskā dārza” līdzšinējā nosaukuma vietā pie galvenajiem vārtiem izlikt uzrakstu „Bērnu vasarnīcas”.
    1920-tajos gados daudzas Zooloģiskā dārza mītnes, žogus, stiepļu pinumus demontēja un izmantoja citām vajadzībām, lauvu grotu izlauza, akmeņus sagatavoja aizvešanai.
    Jautājumu par zooloģiskā dārza atjaunošanu pilsētas valdes sēdē nopietni izskatīja 1926. gadā. Ievēlēja pat īpašu komisiju zooloģiskā dārza atjaunošanas jautājumā, taču tās darbībai nebija panākumu.

1932.-1940. gads
Zooloģiskā dārza atjaunošana
    1932. gada
2. novembrī Zemkopības ministrijas Meža departamenta telpās notika Zooloģiskā dārza dibināšanas sēde, kurā piedalījās 11 ieinteresētas personas, kā arī preses pārstāvji. Sēdes darba kārtībā bija divi jautājumi:
• zooloģiskā dārza dibināšana,
• meža zvēru un putnu aizsardzība Latvijā.

    Ņemot vērā zooloģiskā dārza lielo izglītojošo lomu, docents L. Āboliņš ierosināja iesākumam eksponēt dārzā Latvijas zvērus un putnus.
    Izveidoja Zooloģiskā dārza rīcības komiteju.
    No 1933. gada 1. jūlija Rīgas pilsēta iznomāja Mežu departamentam daļu no bijušā zooloģiskā dārza gruntsgabala 34 052 kvadrātmetru platībā līdz ar ūdens lietošanas tiesībām Ķīšezerā par vienu latu lielu nomas maksu gadā.
    Atgūtajā teritorijā izvietoja 48 sugu 124 dzīvniekus.
    Par dārza direktoru-rīkotāju ievēlēja Mežu departamenta vecāko entomologu  Laimoni Gailīti.
    1933. gada 24. septembrī vērās jaunie zoodārza vārti
(netālu no tagadējā 11. tramvaja galapunkta) un mednieku tauru sasaukšanās ziņoja par valdības pārstāvju ierašanos. Pirmie apmeklētāji devās apskatīt glīti ierīkoto dārzu.
    Lai dārzu apmeklētu pēc iespējas vairāk bērnu un jauniešu, rīcības komiteja noteica iespējami zemu ieejas maksu: pieaugušajiem 20 santīmu, bērniem, jaunatnei un kareivjiem 10 santīmu, ekskursantiem – 5 santīmi.
    Biedrību „Latvijas Zooloģiskais dārzs” oficiāli reģistrēja 1933. gada 19. decembrī. To dibināja Zemkopības ministrijas Meža departamenta, Latvijas Universitātes, Rīgas pilsētas valdes, Izglītības ministrijas skolu departamenta un žurnāla "Mednieks un Makšķernieks" pārstāvji.
    Par biedrības valdes priekšsēdētāju ievēlēja Mežu departamenta vicedirektoru Jāni Robežnieku.
   
Statūtos bija noteikti biedrības mērķi:
• modināt un izkopt sabiedrības interesi par Latvijas un svešzemju dabu vispār un par dzīvnieku valsti it sevišķi; veicināt dabas un tās dzīvnieku aizsardzību; [..]
• dibināt iestādes dabas un tās dzīvnieku novērošanas un pētīšanas vajadzībām.

    1934. gada 1. maijā Mežu departaments nodeva zoodārzu biedrībai „Latvijas zooloģiskais dārzs”.
    1935. gada
augustā, pēc ilgām pārrunām un strīdiem ar sociālās apgādības nodaļu, visu bijušo zoodārza teritoriju nodeva biedrībai "Latvijas zooloģiskais dārzs" uz 25 gadiem. Zooloģiskajam dārzam atkal piederēja galvenie vārti, kantora ēka un teritorijas ap tām.
    Kopš 1935. gada decembra Zooloģiskā dārzā atradās Mežu departamenta muzejs (tagadējā terārija telpas), ar kuru varēja iepazīties visi apmeklētāji.
    1936. gadā izbūvēja grauzēju mītni ar 18 sprostiem, turpināja ceļu izbūvi un bruģēšanu, iekārtoja elektrisko apgaismošanu, izbūvēja galvenās ūdensvada maģistrāles un uzsāka publisko ateju izbūvi.
    1937. gadā Zooloģiskajā dārzā bija 106 sugu dzīvnieki, bet biedrībā „Latvijas zooloģiskais dārzs” bija 83 aktīvie, 2 mūža un 12 goda biedri.
    Izdeva zooloģiskā dārza plānu, kas stipri atviegloja dārza apskati. Plāns iespiests divās krāsās.
    Vasarā Rīgas telefona kantoris ierīkoja dārzā telefona automātu.
    1938. gadā pabeidza tīģeru sprosta izbūvi un uzsāka pērtiķu mītnes pārbūvi.
    Galvaspilsētas valde izbūvēja gar Meža prospektu ietvi no cementa plāksnēm.
    1939. gadā pēc arhitekta A. Kalniņa projekta uzbūvēja lauvu mītni ar plašu brīvdabas novietni un 5 plašiem iekšsprostiem ar centrālo apkuri.
    Pārbūvēja rāpuļu mītni (krokodilu māju): ierīkoja centrālo apkuri, jumta apgaismošanu, iekšsprostus nodalīja no publikas ar stikla sienām.
    Kamieļiem, lamām, ēzeļiem, stirnām un aļņiem izbūvēja mītnes no pusbaļķiem ar šīfera jumtu.
    Zooloģiskajā dārzā tolaik bija 112 sugu 311 dzīvnieki.
    1939. gadā žurnālā Atpūta publicēja deviņus Ērika Ādamsona aprakstus par Zooloģiskā dārza dzīvniekiem.

1940.-1959. gads
Padomju vara. Otrais pasaules karš un pēckara gadi
    1940. gadā
jaunā vara likvidēja biedrību "Latvijas zooloģiskais dārzs" un nodeva Zooloģisko dārzu Rīgas pilsētas Nekustamo īpašumu pārvaldei.
    Direktors-rīkotājs L.Gailītis iesniedza atlūgumu, vēlāk viņu arestēja un 1941. gadā izsūtīja uz Sibīriju. Direktors, kuram darbs zooloģiskajā dārzā bija sirdslieta, mira izsūtījumā.
    Ar 1941. gada 4. jūliju par Rīgas Zooloģiskā dārza direktora pagaidu vietas izpildītāju iecēla zoodārza veterinārārstu Arvīdu Vīksni.
   
Pateicoties direktora A. Vīksnes organizatora talantam, profesionālajām prasmēm un cilvēciskajām īpašībām, Zooloģiskais dārzs turpināja darboties arī kara laikā.
    Piemērojoties kara apstākļiem, Zooloģiskais dārzs gādāja barību, apsaimniekojot pļavas un ierīkojot siltumnīcas, kā arī rūpējās par lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu saglabāšanu.
    Kuģu apkalpes, mežniecības un lauku saimniecības dāvināja dzīvniekus: roņus, lapsēnus, zaķus un stirnas. Zoodārza dzīvniekiem joprojām dzima mazuļi.
    Zooloģisko dārzu vairākas reizes apmeklēja rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis.
    1943. gadā Latvju Grāmata izdevusi viņa darbu „Zvēri Rīgas Zooloģiskā dārzā” ar I. Zeberiņa ilustrācijām. Dārzs bija labi apmeklēts, to iemīļojuši arī ievainotie karavīri.
    1944. gadā dārzā bija 179 dzīvnieku sugas. Rudenī, padomju armijai ienākot Rīgā, Zooloģiskā dārza viesu grāmatā parādās jūsmīgi ieraksti.
    1946. gadā ieviesa jaunas dzīvnieku sugu plāksnītes – krievu un latviešu valodā. 
    1947. gadā ierīkoja kažokzvēru sektoru, Zooloģiskais dārzs un fermas apmainījās ar pieredzi to turēšanā, ēdināšanā un kopšanā.
    1947. gada 16.aprīlī notika zooloģiskā pulciņa dibināšanas sapulce.
    1948. gadā publikas lietošanai nodeva akvāriju, kuru Jāņa Slokas vadībā iekārtoja pilnīgi no jauna bijušā restorāna ēkā. Priekšroku deva aukstūdeņu zivīm, tomēr atsevišķā nodaļā bija tropu zivis (gadu vēlāk eksotisko zivju nodaļu paplašināja). Izveidoja arī vietējo un eksotisko ūdensaugu kolekciju.
    Iekārtoja barības dzīvnieku (peles, truši, jūrascūciņas, putni, „miltu tārpi”) audzētavu.
    1951. gadā eksponēja 114 putnu un 115 zīdītāju sugas.
    1950-to gadu sākumā zoodārza apmeklētāji varēja vērot zīdtauriņa attīstības ciklu.
    Darbinieku starpā bija populāra mākslinieciskā pašdarbība.
    Sākās t.s. „sociālistiskā sacensība” ar Ļeņingradas zooloģisko dārzu.
    Padomju gados sāka veidot terāriju, tam bija divas nodaļas:
    lielajā terārijā jeb krokodilu mājā  bez krokodiliem dzīvoja arī varāni, pitoni, bruņrupuči u.c.; bet mazajā terārijā izmitināja plašu rāpuļu kolekciju, tai skatā indīgās čūskas – kobras, gjurzas un efas.
    Zooloģiskajā dārzā bija plašas zosveidīgo putnu, fazānu, pūču, baložu, vanagu un papagaiļu kolekcijas. Ar vietējiem putniem varēja iepazīties zvirbuļveidīgo putnu ekspozīcijā.
    1951./52. mācību gadā zoodārzā darbojās 90, vēlāk pat ap 200 jauno naturālistu.
    1952. gada
5. martā Rīgas pilsētas Darbaļaužu Deputātu padomes izpildu komiteja apstiprināja Rīgas Zooloģiskā dārza nolikumu. Nolikums paredzēja, ka Zooloģiskais dārzs atrodas Kultūras pārvaldes pakļautībā un tā direktoru un vietniekus ieceļ vai atlaiž Izpildu komiteja.
    Dārza galvenie uzdevumi pēc būtības bija tādi paši kā gadsimta sākumā un 30-tajos gados:
• rādīt dzīvniekus apstākļos, kas pēc iespējas tuvināti dabiskajiem;
• dzīvnieku kolekciju izmantot dabaszinātņu popularizēšanai;
• ikdienas darbu ar bērniem virzīt uz padziļinātu zooloģijas apgūšanu un saprātīgu attieksmi pret dabu;
• veikt zinātniski pētniecisko darbu ar nolūku uzlabot ekspozīcijas, dzīvnieku turēšanas apstākļus, vairošanu un ārstēšanu.

    Laikmetu spilgti raksturo viens no uzdevumiem, kurš paredzēja „radošā Padomju darvinisma popularizēšanu, padomju zinātnes un celtniecības sasniegumu pielietošanu un PSRS dabas bagātību parādīšanu” u.tml.
    Dzīvnieku kolekcija tika veidota saskaņā ar Izpildu komitejas apstiprinātu sarakstu.
    1952. gadā Zooloģiskajā dārzā notika Putnu dienas ar putnu skati, kurā parādīti labākie putnu būrīšu veidi. Zinātņu akadēmijas ornitologi nolasīja referātu un demonstrēja putnu gredzenošanu. Putnu dienas Zooloģiskajā dārzā joprojām ir populāras.
    Dārzā nodibināja Zinātnisko padomi, lai apspriestu zinātņu popularizēšanas, zinātniskās pētniecības, zootehniskā un veterinārā darba jautājumus.
    1952.gada 6.decembrī RZD piedzima Bengālijas tīģeris Akbars-Puršs, kuru līdz 10 mēnešu vecumam mākslīgi baroja un uzaudzēja dārza darbiniece Olga Buceniece. Kļuvis par dresētājas Margaritas Nazarovas audzēkni, Puršs bija ļoti populārs, uzstājās cirkā un piedalījās kino filmās „Tīģeru dresētāja” (1955.), „Svītraino reiss” (1961.) u.c. Puršs nobeidzās 1963. gadā.
    Pēckara gadi bijuši lielo kaķu ziedu laiki. No 1945. līdz 1955. gadam Rīgas zoodārzā piedzimuši 50 lauvēni un 20 tīģerēni.
    Laikā no 1952. gada decembra līdz 1960. gada aprīlim Zooloģiskajā dārzā cits citu nomainīja un amata pienākumus pildīja trīs direktori: Osvalds Bauers, Jēkabs Vecvagars un Rihards Stankevics.
   
A. Vīksne šai laikā bija direktora vietnieks zinātniskajās lietās. Viņa izveidotā darba organizācijas sistēma, kā arī izglītotu un atbildīgu darbinieku komanda, nodrošināja Zooloģiskā dārza normālu darbību vēl vairākus gadu desmitus.
    1953. gadā uzsāka jaunas dzīvnieku barības virtuves celtniecību.
    1957. gadā izdeva ceļvedi „Rīgas Zooloģiskais dārzs” ar fotogrāfijām un aprakstiem latviešu un krievu valodā. Teksta autori A. un J. Vīksnes.
    Rīgas zoodārzā viesojās Pekinas zoodārza darbinieki, neilgi pēc tam Rīgas zoodārzs saņēma lielisku ķīniešu dāvanu – kiangu pāri Nemo un Nedu.
    1950-tajos un 60-tajos gados zooloģiskajā dārzā darbojās mazuļu laukums, kur vienā aplokā turēja plēsēju (tīģeru, lauvu, lūšu, lāču, vilku) un zālēdāju mazuļus.
    1958. gadā nepieciešamība pēc dzīvās barības pieauga tiktāl, ka Zooloģiskajā dārzā izveidoja barības dzīvnieku sektoru.
    1950-to gadu beigās sugu un eksponātu skaita ziņā Rīgas Zooloģiskais dārzs ieņēma otro vietu PSRS (pirmajā vietā bija Maskavas Zooloģiskais dārzs). Apmeklētāju skaits arvien pieauga.

1960.-1990. gads
Padomju gadi un Atmodas noskaņas
    1960
. gada aprīli par Zooloģiskā dārza direktoru iecēla Jevgēņiju Bobrovu no Maskavas Kažokzvēru institūta.
    Gada beigās ieviesa „Stacionāro zootehnisko novērojumu žurnālus”.
    1961.  gada novembrī Rīgā notika 1. Baltijas zooloģisko dārzu konference. Piedalījās 30 speciālisti no Ļeņingradas, Tallinas, Rīgas, Kauņas un Kaļiņingradas dārziem.
    1962.  gadā notika RZD 50. jubilejai veltīta konference.
    1966. gadā
izdeva V. Brutānes, V. Gubareva un I.Helmuta grāmatiņu „Visi bērni skaisti” – veltījumu nīlzirgu Sindas un Jonasa pirmajam, 1964. gadā dzimušajam  mazulim Sairai. Savas dzīve slaikā šis nīlzirgu pāris Rīgas Zooloģiskajā dārzā uzaudzināja 11 mazuļus.
   
Ar 1971.  gada maiju direktora pienākumus sāka pildīt Visvaldis Makstenieks.
    1972.  gadā zooloģiskajā dārzā sarīkoja "Zivju dienas" ar konsultācijām un vietējo zivju skati. Zivju dienu tradīcija turpinājās arī vēlākos gados.
    No 1977.  gada novembra līdz 1985. gada augustam Zooloģiskā dārza direktore bija Ruta Kazarova.
    1979.  gadā uzbūvēja lāču māju. Rekonstruēja veterināro ambulanci. Kopumā dārzā bija 367 sugu 2149 dzīvnieki.
    Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes Izpildkomiteja pieņēma lēmumu „Par Rīgas Zooloģiskā dārza rekonstrukciju, paplašināšanu un labiekārtošanu 1980.-85. gados”. Šis lēmums paredzēja t.s. „šefību” – 18 pilsētas uzņēmumi un transporta organizācijas uzņēmās atbildību par atsevišķu būvju un teritoriju remontu, uzturēšanu un labiekārtošanu. Ģenerālplāns paredzēja paplašināt dārza teritoriju līdz 46 ha.
    No 1980. līdz 1985. gadam uzcēla t.s. kažokzvēru rajonu, flamingu māju, ķenguru un jaku mītnes, pēc rekonstrukcijas atvēra terāriju, nīlzirgu, kiangu mītnes.
    Izveidoja bakterioloģisko pētījumu laboratoriju.
    No 1981. gada 26. līdz 28. februārim Rīgas zoodārzs organizēja Baltijas zooloģisko dārzu speciālistu konferenci.
    1982.  gadā Dārza 70.  jubilejā Rīgā notika zooloģisko dārzu darbinieku vissavienības konference-seminārs. Tajā piedalījās pārstāvji no 29 zooloģiskajiem dārziem, PSRS un LPSR Kultūras ministrijām, Rīgas pilsētas Kultūras pārvaldes, LPSR Zinātņu akadēmijas, PSRS Dabas aizsardzības institūta, Zoocentra, PSRS Valsts cirka u.c. organizācijām. Konferences materiāli apkopoti un izdoti 1986. gadā.
    Kopš 1982. gada Rīgas Zooloģiskais dārzs sadarbojas ar t.s. sadraudzības pilsētu Kobes (Japānā) un Rostokas (Vācijā) zooloģiskajiem dārziem. No Kobes zooloģiskā dārza saņēmām pirmos Japānas makakus, bet no Rostokas zooloģiskā dārza Kadjakas lāču mātīti Hercingu. Sadarbība turpinās arī mūsdienās.
    1980-tajos un 90-tajos gados Rīgas Zooloģisko dārzu bieži apmeklēja Dz. Rinkule-Zemzare. Rakstniece zīmēja dzīvniekus, publicēja rakstus presē un izdeva grāmatas ar savām ilustrācijām.
    No 1985. gada 18. līdz 21. martam  Rīgā notika Baltijas zooloģisko dārzu speciālistu sanāksme „Reto un izzūdošo dzīvnieku sugu audzēšana nebrīvē”.
    Zooloģiskā dārza ornitologs Guntis Graubics uzsāk migrējošo pūču uzskaiti LU Bioloģijas institūta Papes Ornitoloģiskajā stacionārā.
    No 1985. gada 1. augusta direktores pienākumus pildīja Ludmila Matajeva.
    1987. gadā Zooloģiskajā dārzā izveidoja Ekoloģijas laboratoriju, kura 1988. gadā sāka realizēt Eiropas kokvardes reintrodukcijas programmu.
   
1987. gada 18.-23. augustā notika Rīgas Zooloģiskā dārza 75. gadadienai veltīta Vissavienības zinātniski praktiskā konference un Pilsētas svētki Zoodārzā.
    Pabeidza kapitālo remontu pērtiķu mājā.
    No 1987. līdz 1989. gadam Zooloģiskais dārzs izdeva gada pārskatus (redaktors Anatolijs Giļovs) ar dzīvnieku sistemātisko sarakstu.
    No 1988. gada 11. novembra direktora pienākumus pildījazooloģiskā dārza kolektīva ievēlētais Juris Zvirgzds.
   
Kopš 1989. gada 24. augusta Zooloģiskā dārza direktors bija Ilgvars Pūkainis.
    1990. gada 5. aprīlī piedzima Zuzanna – vienīgais Āzijas ziloņa mazulis Zoodārza vēsturē. 

1991.-2012. gads
   
Pirmie atjaunotās neatkarības gadi raksturīgi ar apmeklētāju skaita dramatisku samazināšanos. Zoodārzu vairs neapmeklē daudzie atpūtnieki no bijušās PSRS. Ja pēdējos padomju gados apmeklētāju skaits reizēm pārsniedza 700 tūkstošus, tad 90-to gadu sākumā tas ir tikai 100 tūkstoši gadā.
    No 1991. līdz 1998. gadam izdoti Ilzes Raipules sastādītie dzīvnieku kolekcijas sistemātiskie saraksti.
    1992. gads – Zooloģiskā dārza 80. dzimšanas diena. Lielo jubileju un valsts apbalvojumu laiks beidzies. Rīgas saimniekiem nav līdzekļu dārza uzturēšanai. Saucam talkā mecenātus, izskan aicinājums novērtēt dārzu kā nacionālo bagātību.
    1992. gada novembrī RZD uzņemts Eiropas Zoodārzu un akvāriju asociācijā (EAZA).
    22. decembrī Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem lēmumu piešķirt Rīgas Zooloģiskajam dārzam Nacionālā zooloģiskā dārza statusu.
    1993. gada
jūlijā dibināta Zooloģiskā dārza ārpilsētas bāze „Cīruļi”, ar mērķi izmitināt un vairot kiangus.
    1994. gadā atjaunotajā zālē ierīkota Latvijas abinieku ekspozīcija, kas gadu vēlāk papildināta ar Latvijas rāpuļiem.
    Kopš 1995. gada zooloģiskā dārza direktora v.i., gadu vēlāk direktora un kopš 2004. gada Valdes priekšsēdētāja pienākumus pilda Rolands Greiziņš.
    1996. gadā Zooloģiskajā dārzā darbojas ceļojošā dinozauru modeļu izstāde.
    Āzijas ziloni Zuzannu aizved uz Kobes zooloģisko dārzu Japānā.
    1997. gadā par patstāvīgu nodaļu kļūst Insektārijs.
    Lāču mājas sānā izbūvēta mītne apdraudētajiem salu dzīvniekiem – lemuriem un Galapagu bruņrupučiem.
    Zooloģiskajā dārzā darbojas ceļojošā izstāde „Mazie milži” – kustīgas lelles attēlo daudzkārt palielinātus kukaiņus. Izstādē ir arī dzīvie eksponāti un izziņas spēles.
    Gada beigās pēc remonta atvērta daļa akvārija, apskatāmas tropu zivis.
    14. oktobrī Zooloģiskā dārza 85. dzimšanas diena.
    1998. gada 13. novembrī atklāta WHISKAS Tīģeru māja – plašākā un modernākā tāda veida celtne Eiropā, pirmā par firmu un privātpersonu ziedotajiem līdzekļiem uzceltā būve kopš 1930tajiem gadiem. Nozīmīgākie finansētāji – Latvijas Vides aizsardzības fonds un firma ''MasterFoods”.
    Par Rīgas Domes piešķirtajiem līdzekļiem rekonstruēta Lauvu māja.
    Rekonstruēta ķenguru māja.
    1999. gada 15. maijā atklāta Lauku sēta, kurā var iepazīt Latvijai raksturīgos mājdzīvniekus.
    Kopš 2001. gada jaunā formātā tiek izdoti Zooloģiskā dārza gada pārskati. Pirmā pārskata redaktore ir Guna Vītola, bet kopš 2002. gada - Elīna Gulbe.
    2001. gada pavasarī ar Rīgas Domes atbalstu uzceltas mītnes pelikāniem un dzērvēm.
    25. maijā durvis apmeklētājiem ver Rīgas Zooloģiskā dārza Tropu māja ar 80 sugu dzīvniekiem. Tajā ir abinieku, rāpuļu, bezmugurkaulnieku (kukaiņi, skorpioni, zirnekļveidīgie, u.c.) un nakts dzīvnieku ekspozīcijas. Šī ir pirmā lielā vides ekspozīcija Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Īpašu ievērību pelna lapgriežskudru ekspozīcija.
    Pavasarī, ar spēkavīra R.Bergmaņa palīdzību, āra aplokā tiek iznesti Galapagu bruņrupuči. Bruņrupuču svēršana turpmāk kļūst par ikgadēju tradīciju.
    2002. gadā Zooloģiskā dārza 90. jubileja.
   
Par Rīgas Domes līdzekļiem pabeigtas jaunās roņu un ūdensputnu mītnes. Pateicoties Zooloģiskajā dārzā izstrādātajai metodikai, no Baltijas jūras piekrastes atvestie roņu mazuļi izdzīvo daudz biežāk.
    Izbūvēta mazo pandu mītne.
    Izveidots tropu jūras akvārijs, tilpums 800 litru.
    Notiek pirmais konkurss „Gada labākais dzīvnieku kopējs”.
    Reģistrēta un izveidota Zooloģiskā dārza mājas lapa internetā www.rigazoo.lv
    Kopš 2003. gada februāris Zooloģiskajā dārzā ir „Tropu mēnesis”.
   
3. oktobrī uz Nīderlandes zooloģiskajiem dārziem aizved Indijas ziloņus Radžu un Rupu, lai dotu iespēju Radžam atstāt pēcnācējus, bet zoodārzam uzcelt modernu ziloņu mītni.
    2004. gadā izveidoti un apdzīvoti aploki takiniem un polārlapsām.
    Uzsākta akcija „Uzdāvini sev ziloni”.
    2005. gadā uzsākti dzīvnieku barošanas demonstrējumi. Publiski baro nīlzirgus, pelikānus, katas lemurus un trenē roņus.
    Atjaunota vēsturiskā ēka „Baložu māja”, kura pārtop par Zooloģiskā dārza vēstures krātuvi.
    2006. gadā tiek veikti pasākumi, lai novērstu putnu gripas draudus.
    Noslēdzas pirmais dzīvnieku kopēju mācību kurss (koordinatore E. Gulbe), to sekmīgi beiguši 11 dalībnieki. Kursa noslēguma darbi apkopoti elektroniskā izdevumā „Par mums un mūsu dzīvniekiem”.
    Vasaras sezonā Akvārija zālē, vēlāk ziloņu mājā notiek izstāde „1000 ziloņu zoodārzā”. Eksponētas ziloņu figūriņas un suvenīri no U. Klapera un J. Buka kolekcijām, apmeklētāji var izpētīt ziloņu mītni un izzināt tās vēsturi īpašos stendos.
    2007. gada 21. augustā nobeidzās vecākais Zooloģiskā dārza iemītnieks Misisipi aligators Čabulītis. Izbāznis un skelets apskatāmi „Baložu mājā”.
    Rudenī pabeidz celt žirafu māju, 25. un 27. septembrī no Poznaņas zooloģiskā dārza atved Rotšilda žirafu tēviņus Piku un Periskopu, kuriem vēlāk pievienojas nedaudz jaunākais Usmi un Kimi.
    2007. gadā sāk darbu jaunais dzīvnieku barības sadales bloks.
    Kopš 2007. gada Ziloņu mājā izstādīts kuprvaļa skelets no Dabas muzeja.
    2010. gadā rekonstruē nīlzirgu mītni.
    2011. g. janvārī izceļas ugunsgrēks zebru un strausu mītnē. Iet bojā trīs zebras, trīs strausi un dižantilope.
    2011. g. oktobrī izveido jaunu lūšu ekspozīciju un atklāj zoodārza pirmajai iemītniecei meža cūkai Trīnei veltītu skulptūru (tēlniece G. Grundberga).
    2012. g. aprīlī Latvijas Pastsizdodpastmarku sēriju „Rīgas Nacionālajam zooloģiskajam dārzam – 100”.
    2012. gadā rekonstruē Latvijas pūču ekspozīciju.
    2012. gada 4. maijā R. Greiziņš saņem IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni – par ilggadēju pašaizliedzīgu darbu un ieguldījumu vides izglītībā un dabas aizsardzībā.
    2012. g. maijā notiek Vēstures nakts Rīgas zoodārzā.Ziloņu mājā atklāj dzīvnieku skeletu izstādi.
    2012. g. 1. jūnijā atklāj jaunu bridējputnu aploku.
    2012. g. jūnijā Latvijas Bankalaiž apgrozībā jubilejas monētu „Rīgas Zooloģiskais dārzs” (mākslinieki I. Mailītis un L. Franckeviča).
    2012. gada 28. septembrī notiek grāmatas „Mans mīļais zooloģiskais dārzs” atvēršanas svētki.

Avots: oficiālā vietne Rīgas Zoodārz (2016)

 
   
WZD - Worldwide Zoo Database
2009 - 2019
Zdroje a autoři: WZD, oficiální stránky ZOO, oficiální tiskové a jiné materiály ZOO (není-li uvedeno jinak); Datum poslední aktualizace: 24. 12. 2019
Sources and authors: WZD, official websites of ZOO, official printed and other matters of ZOO (if it is not stated otherwise); Date of last actualization:24. 12. 2019
Všechny části tohoto webu (včetně obrázků, videí apod.) podléhají copyrightu autorů.   •   All parts of this website (including images, videos, etc.) are subject to copyright of authors.